Pirms 85 gadiem Madonas ģimnāzijai pasniedz skolas karogu

    Nesajaukt tā laika Madonas ģimnāziju ar mūsdienu Madonas Valsts ģimnāziju, kas savu 20.gadadienu atzīmēja pagājušā gada rudenī. Tās ir divas dažādas iestādes, kur pirmās pirmsākumi meklējami tālajā 1908.gadā Sarkaņu pagasta “Kalna Sprīzdānos”. (Plašāks ieskats te: https://www.madonasmuzejs.lv/lv/s%C4%81kums/pirms-115-gadiem-%E2%80%93-madonas-%C4%A3imn%C4%81zijas-pirms%C4%81kumi).
    Sākotnējā Biržu meiteņu proģimnāzija savu nosaukumu un statusu, kā arī atrašanās vietu ir mainījusi vairākas reizes. Tā 1943.gada absolvents Jānis Briedis, 1990.-to gadu sākumā apkopojot bijušo skolnieku atmiņas par Madonu, ir izpētījis, ka pirmais oficiālais nosaukums varētu būt bijis - Biržu izglītības biedrības meiteņu proģimnāzija. 1913.gadā, pēc ģimnazijas atestēšanas ar pilnām valsts skolas tiesībām, nosaukums mainīts uz Madonas E.Uttendorfas sieviešu ģimnazija, kāds tas saglabājies līdz 1917.gada februāra revolūcijai, pēc tam atgūstot sākotnējo nosaukumu. 1920.-to gadu sākumā jau izmantots nosaukums Biržu vidusskola, bet pēc 1927.gada – Madonas vidusskola, vēlāk – Madonas pilsētas vidusskola, visbeidzot – Madonas valsts ģimnazija. 1940./41.mācību gadā   skola atkal ieguva vidusskolas nosaukumu, bet vācu okupācijas laikā tas atkal mainīts uz ģimnaziju.
    Skolas karoga izgatavošanu ierosināja tā laika direktors A.Aizpurītis, rakstot uz vidusskolu direkciju, jo bijusī audzēkne T.Smurģa kundze šim mērķim bija ziedojusi 100 latus, līdzekļus solīja arī aizsargu pulks. Līdz tam ticis izmantots vecais Biržu skolas karogs no tumši zaļa auduma.
    Dažādos avotos parādās dažādi karoga pasniegšanas datumi – gan 22.janvāris, gan  26., 28. un 29.janvāris. Zināms, ka tas notika Madonas Aizsargu namā, svinīgi atklājot Madonas Kultūras nedēļu, kad tika lasīti arī referāti, ziņots par dāvinājumiem, draudzīgā aicinājuma ieguvumiem un dziedāja ģimnāzijas koris. Vienlaicīgi atzīmēta arī skolas 30 darbības gadu jubileja. Uz karoga pasniegšanu bija ieradies arī Izglītības ministrijas pārstāvis vidusskolu direktors P.Kūlis, kurš nolasīja referātu par kultūras nozīmi.
    Pastāv arī pretrunīgas versijas par karoga izskatu. Vienā – karoga viena puse bija dzeltena, uz tās redzams sudrabainos ievziedos ietverts skolas ēkas siluets un tumši sarkans (Latvijas karoga krāsā) uzraksts „Madonas ģimnāzija”. Otra puse – zila, ar atvērtas grāmatas attēlu, ko apspīd zinību saule, un karoga devīzi: „Par tautu, par zemi”. Otrā versijā fona krāsas ir pretējas, dzeltenās vietā minēta arī balta krāsa. Kāpēc tādas pretrunas? Iespējams tāpēc, ka līdz pat šim brīdim nav izdevies noskaidrot karoga likteni, tas ir pazudis un skolai piederēja pavisam īsu brīdi. Kādā atmiņstāstā pat minēts, ka karogs 1941.gadā aiz piesardzības ticis iznīcināts. Šobrīd karogs ir izgatavots no jauna (iespējams, direktora R.Ližbovska laikā) un glabājas Madonas pilsētas vidusskolā.
    Arī karoga devīze sākotnēji bija iecerēta pavisam cita – pedagogu konference lēma par labu citātam no K.Ulmaņa “Sabiedrisko darbu” pirmās daļas – “Būsim kalnā kāpēji”, taču to neapstiprināja Izglītības ministrijas Skolu departaments, jo, “lai gan pati par sevi skaista, tā varot izsaukt pārpratumus”. Tad A.Aizpurītis izvēlējies K.Ulmaņa Bērzmuižā Vienības svētkos teiktos vārdus – “Par tautu, par zemi”; pret to iebildumu nebija.
    Karoga projektu gatavoja mākslinieks, Madonas ģimnāzijas zīmēšanas, rasēšanas un kultūras vēstures skolotājs Ervins Volfeils (01.03.1900. Ipiķi – 26.11.1991. Bīlefelde, Vācija). Pēc viņa meta izgatavota arī Madonas ģimnāzijas abiturienta nozīme, viņš gatavoja arī dekorācijas skolā iestudētajām teātra izrādēm.